Pāriet uz saturu

Sedans

Vikipēdijas lapa
20. gadu beigu sedans
Mūsdienu automobilis ar sedana virsbūvi

Sedans ir aizvērta tipa vieglās automašīnas virsbūve ar divām vai trim sēdekļu rindām, bagāžnieku, kurš ir atdalīts no pasažieru salona (pirmajām automašīnām bagāžnieks bija pie aizmugurējās sienas piestiprinātas mantu kastes izskatā vai nebija vispār) un bez durvīm aizmugurējā sienā.

Šis virsbūves tips ir pats izplatītākais starp vieglajām automašīnām.

Sedani var būt gan ar trīs, gan divu apjomu virsbūvi, piemēram, līdz 1940. gadu beigām praktiski visi sedani bija divapjomu (sedans-fastbeks). Mūsdienās ir tendence visu sedana apjomus apvienot vienā.

Aizmugurējais stikls sedanam ir stingri nostiprināts rāmī un nav atverams. Aizmugurējā sēdekļa atzveltnei ir lūka vai arī ir atvāžams pilnībā, lielgabarīta kravu pārvadājumiem.

1960. gados ASV bija unikāls automobiļu Mercury virsbūves tips ar firmas nosaukumu Breezeway, kuram iesākumā bija nolaižams aizmugurējais stikls (tāpat kā sānu durvju stikli), vēlāk — atgāžams aizmugurējais stikls ar elektropievadu labākai ventilācijai.

GAZ-24-10 — klasiskais trīsapjomu sedans, pēc amerikāņu terminoloģijas — nočbeks

Klasiskajam sedanam (angļu: formal sedan) ir spilgti izteikti trīs apjomi — motortelpa, salons un bagāžnieks,— un centrālā statne, pieņemot ka pirmā un trešā apjoma garums ir aptuveni vienāds. 1950. - 1960. gados ļoti populāri bija ar motortelpu vienādi vai pat garāki bagāžnieki, bet pēc 60. gadu vidus bagāžnieks garums pamazām sāka saīsināties.

Hečbeks ar tādas formas aizmugurējo daļu var saukties par nočbeku

Ziemeļamerikā tā sauc jebkuru trīsapjomu virsbūvi.

Eiropā tā var saukt hečbekus un liftbekus ar nelielu horizontālo daļu aizmugurējām durvīm.

Šis pats virsbūves tips firmas "Ford" terminoloģijā — Aeroback.

Četrdurvju hardtops — sedans bez centrālās statnes

Sedans (četrdurvju) bez centrālajām statnēm un (parasti) ar durvju stikliem bez ārējiem rāmjiem, vai ar noņemamiem rāmjiem, kas piestiprinātas pie paša stikla — tiek saukts par sedanu-hardtopu, četrdurvju hardtopu vai (reti) sedanu-kabrioletu. Īstus bezstatņu (angļu: pillarless) četrdurvju hardtopus ražoja pārsvarā tikai ASV (1950. - 1970.), tie bija lieli un smagi automobiļi, piemēram — Lincoln Continental.

Oldsmobile Ninety Eight Regency 4-door Hardtop, 1976. gads

Neliels skaits šādu automobiļu tika izlaisti Japānā (1970. - 1990.).

Divdurvju hardtopus pieņemts saukt par "kupejām", neatkarīgi no virsbūves konfigurācijas, bet dotajā gadījumā pareizāks termins — ir "divdurvju hardtops".

Sedans, kura durvju stikliem nav rāmju, bet ir centrālās statnes, nav uzskatāms par hardtopu. Pie šīs grupas ir pieskaitāmi Ford, GM un Chrysler kompāniju 1970. gadu automobiļi ar tāda veida virsbūvēm, kā pillared hardtop vai colonnade hardtop, kā arī daži japāņu modeļi, piemēram — Toyota Crown, Toyota Sprinter Marino, un citi.

Četrdurvju sedans-fāstbeks

Sedans (gan četru, gan divdurvju) ar diviem apjomiem un laidenu aizmugurējo virsbūves sienu vai neizteiktu trešo apjomu var tikt saukta var fāstbeku (angļu: fastback), kā arī ir komercnosaukums - Aerosedan. Piemēram - Chevrolet Fleetline Aerosedan.

Divdurvju fāstbeks

Termins "fāstbeks" nozīmē laidenu jumta līnijas nolaišanos, un var tikt pielietots attiecībā uz citu virsbūvju tipiem, — piemēram, atšķir kupeju-fēstbeku un hečbeku-fāstbeku. Īpaši izplatīts šāds jumta līnijas tips ir kupejas virsbūvēm, dēļ aerodinamiskajām priekšrocībām un sportiskās ārienes.

Divdurvju sedans

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Divdurvju sedans — lētākais šo virsbūvju tipa paveids

Sedans ar divām durvīm (divdurvju sedans), jeb tudors (angļu: tudor — no "two doors"), iesākumā tas bija apzīmējums kompānijā "Ford".

Nevajag jaukt ar virsbūves tipu - kupeju, kura apzīmē saīsinātu riteņu bāzi, otrās rindas sēdekļus ar ierobežotu komforta līmeni un automobiļa sportisko novirzienu.

Chevrolet Monte Carlo — mūsdienu amerikāņu ražojuma divdurvju sedans

Kaut arī šie termini bieži tiek jaukti. Bieži vien, "kupejas" komercnosaukums tika piešķirts virsbūvēm, kas pēc būtības bija vairāk atbilstoši divdurvju sedaniem.

Mūsdienās divdurvju sedaniem (tāpat kā hečbekiem) bieži tiek dots komercnosaukums - kupeja.

Klasiskā kupejai ir tikai viena sēdekļu rinda, bet tādas automašīnas mūsdienās ir liels retums, parastā sēdekļu formula mūsdienu kupejās ir — 2+2, tas ir, divas pilnvērtīgas sēdvietas un divas ar ierobežotu komforta līmeni.

Garenbāzes sedans

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Garenbāzes sedans Zil

Garenbāzes sedans (angļu: Long Base Sedan) - ar pagarinātu virsbūvi, bieži — trim sēdekļu rindām. No limuzīna šis tips atšķiras ar to, ka nav starpsienas salonā. Garenbāzes sedaniem parasti katrā sānā ir trīs sānu logi.

Chevrolet Malibu Maxx — liftbeks

Liftbeks jeb hečbeks-sedans. No hečbeka šis virsbūves tips atšķiras ar aizmugures garumu — hečbekam tas ir īsāks, nekā sedanam, bet liftbekam — tāds pats. Tas nav sedana paveids, bet gan virsbūves tips starp sedanu un hečbeku.

Bieži termini hečbeks un liftbeks tiek jaukti, un viens un tas pats modelis dažādos tirgos apzīmējās dažādi. Termins "liftbeks" vairāk izplatīts ir Ziemeļamerikā.

Pēc sānu logu skaita

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādreiz virsbūves bieži iedalīja pēc sānu logu skaita. Sedans ar trim logiem viena pusē tika saukts par "sešu logu sedanu" (angļu: six window sedan), bet ar diviem — "četru logu sedans" (angļu: four window sedan). Mūsdienās šādu klasifikāciju nepielieto, kaut arī šāda tipa virsbūves ir joprojām.

Priekšrocības un nepilnības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Prezentējošs ārējais izskats;
  • No salona pilnībā atdalīts bagāžnieks;
  • Universāls (atšķirībā , piemēram, no šauri orientētu uz sportiskām īpašībām vai maksimālu komfortu priekš diviem cilvēkiem kupejas, vai universāļa, kuriem primārā ir funkcionalitāte);
  • Neliels bagāžnieka nodalījums (salīdzinot ar universāli);
  • Neiespējama salona transformācija (pārsvarā);
  • Neracionāla automobiļa garuma izmantošana (trīsapjomu virsbūves);

Nosaukuma izcelsme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sedan (no dienviditāļu sede- krēsls) ir angliskais palankīna nosaukums. Pēc citas versijas, vārds "sedans" veidojies no Francijas pilsētas Sedānas nosaukuma, kur 19. gadsimtā specializējās kariešu būvē.

Starptautiskā terminoloģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Terminu "Sedan" izmanto Ziemeļamerikā, kā arī daudzās citās valstīs — Zviedrijā, Turcijā, Dānijā, Čehijā, Polijā, Portugālē, un daudzās citās valstīs.

Anglijā un Japānā lieto terminu "Saloon", tāpat kā Mežonīgo Rietumu laiku dzertuvi.

Vācu valodā, automobili ar sedana virsbūvi sauc Stufenheck-Limousine (vārds Limousine vācu valodā, bez sedana, sevī ietver arī hečbeku un dažas citas slēgtā tipa virsbūves). Līdzīgi to sauc arī Horvātijā"Limuzina".

Daudzās romāņu valodās (franču, itāļu, rumāņu) tiek lietots termins "Berlina" (precīzāk, franču: Berliné). Bet spāņu valodā lieto terminu "Sedán".