Oleksijs Kolomijecs

Oleksijs Kolomijecs Олексій Федотович Коломієць Personīgā informācija Dzimis 1919. gada 19. martā Poltavas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Poltavas apgabals,  Ukraina) Miris 1994. gada 23. novembrī (75 gadi) Kijiva,  Ukraina Pilsonība  PSRS  Ukraina Tautība ukrainis

Literārā darbība Valoda ukraiņu Žanri luga Literatūras virzieni sociālistiskais reālisms Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Oleksijs Kolomijecs (1919—1994) bija ukraiņu rakstnieks un dramaturgs.

Oleksijs Kolomijecs dzimis zemnieku ģimenē Harkivcu ciemā (tagad — Lokvicas rajons, Poltavas apgabals) 1919. gada 17. martā (pēc citiem avotiem — 21. jūnijā). Viņš bija sestais bērns ģimenē, kas agri zaudēja tēvu. Pabeidza septiņgadīgo skolu.

Studējis Harkivas Padomju tirdzniecības institūtā, bet no 1938. līdz 1941. gadam — Harkivas Universitātes Vēstures fakultātē. Piedalījās Otrajā pasaules karā. Vissavienības boļševiku komunistiskās partijas biedrs (kopš 1944. gada).

No 1950. līdz 1953. gadam viņš strādāja par laikraksta "Ukrainas jaunatne" galveno redaktoru, no 1953. līdz 1960. gadam — par žurnāla "Pārmaiņas" nodaļas vadītāju. Pagājušā gadsimta 50. gados viņš sāka rakstīt īsos stāstus, kas vēlāk tika iekļauti krājumā "Біла криниця".

Kolomijeca vārds pirmo reizi parādās uz teātra afišām 60. gadu sākumā. Viņa pirmais spalvas mēģinājums — lugas "Faraoni" iestudējums viņam atnesa panākumus, izrāde tika iestudēta vairākos teātros.

Miris 1994. gada 23. novembrī Kijivā.

Kā dramaturgam Kolomijecam nebija studiju laika, un literatūrā viņš ienāca diezgan vēlu: komēdiju "Faraoni" viņš uzrakstīja 40 gadu vecumā. Taču šis pirmais mēģinājums viņam atnesa plašu atpazīstamību: pirmo reizi iestudēta Gogoļa teātrī Maskavā, 1962. gadā luga tika iestudēta 71 teātrī visā valstī. 1978. gadā Ivana Franko teātrī Kijivā notika lugas piecsimtā izrāde.

Turpmākajos gados sekoja virkne dramatisku darbu:

• 1961. gadā — dramatiskā brošūra "Дванадцята година" (The Twelfth Hour).
• 1963. gadā — psiholoģiskā drāma "Чебрець пахне сонцем" (cits nosaukums: "Де ж твоє сонце?").
• 1964. gadā — luga "«Прошу слова сьогодні".
• 1965. gadā — dramatiskā dilogija "Планета Сперанта".
• 1966. gadā — "Спасибі тобі, моє кохання".
• 1969. gadā — "Келих вина для адвоката".
• 1970. gadā — problemātiska psiholoģiska rakstura lugas - dilogija "Горлиця", luga "Перший гріх". Par lirisko drāmu "пасибі тобі, моє кохання" un diloģiju "Горлиця" 1970. gadā saņēma M. Ostrovska republikānisko prēmiju.
• 1972. gadā — izrāde "Одіссея в сім днів".
• 1973. gadā — "Голубі олені" — "mīlas stāsts", kas uz daudzo kauju lugu fona izskanēja ārkārtīgi maigi un liriski un 1977. gadā tika apbalvots ar Ukrainas PSR Tarasa Ševčenko Valsts prēmiju.
• 1975. — "Кравцов".
• 1977. — "Срібна павутина".
• 1978. gadā — drāma "Дикий Ангел", kas tika iestudēta Ivana Franko teātrī Kijivā un saņēma PSRS Valsts prēmiju (1980).