Pāriet uz saturu

Honda F1

Vikipēdijas lapa
Honda
Pilns nosaukums Honda Racing F1 Team
Valsts Karogs: Japāna Japāna
Bāze Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Breklija, Apvienotā Karaliste
Dibinātājs (-i) Valsts karogs: Japāna Honda
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Niks Frajs
Slaveni piloti Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džensons Batons
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džons Sertīss
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ričijs Ginters
Valsts karogs: Brazīlija Rubenšs Barikello
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ronijs Baknams
Formula 1 statistika
Debija 1964. gada Vācijas GP
Pēdējā sacīkste 2008. gada Brazīlijas GP
Aizvadītās sacīkstes 99
Konstruktoru kausi 0
Čempiona tituli 0
Uzvaras 3
Pole position¹ 2
Ātrākie apļi 2
2008. gada pozīcija 8. (14 punkti)
 ¹ pirmās starta vietas

Honda F1 bija Formula 1 autosacīkšu komanda, kura piederēja Honda automašīnu koncernam. Lai arī tās bāze atradās Lielbritānijā, komanda pārstāvēja Japānu.

Pirmā komanda (1964-1968)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1963. gadā Honda visus pārsteidza paziņojot par pievienošanos Formula 1 čempionātam, tikai trīs gadus pēc pirmās automašīnas radīšanas. Debija notika 1964. gadā. Neskaitot viņus, paši savu motoru lietoja tikai Ferrari, BRM un Porsche. 1965. gada Meksikas GP Ričijs Ginters ar Honda sasniedza goda pjedestāla augstāko pakāpienu. Uzvarētāju aprindās japāņu komanda atgriezās 1967. gadā. Formulu vadīja eksčempions Džons Sertīss. Savā pirmajā sacīkstē, Itālijā, Honda RA300 izcīnīja uzvaru. Formulu daļēji būvēja britu Lola, tādēļ F1 aprindās bolīdu iesauca par Hondola. Diemžēl šī bija pēdējā tā laika Honda konkurētspējīgā formula. 1969. gadā komanda no F1 aizgāja.

Dzinēju piegādātājs (1983-1992)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Naidžels Mensels 1985. gadā ar Honda apgādāto Williams.

1983. gadā Honda pēc vairāk nekā desmit gadus ilga pārtraukuma atgriezās sacīkstēs - šoreiz kā dzinēju piegādātājs. Pirmā komanda, kura saņēma šos dzinējus bija Spirit. Kopš tā laika komanda piegādāja dzinējus dažādām ļoti spēcīgām komandām kā Lotus, Williams, McLaren un Tyrrell. Honda piegādāja dzinējus visiem konstruktoru kausa čempioniem no 1986. līdz 1991. gada sezonai ieskaitot. Pieci pasaules čempioni savu titulu izcīnīja ar Honda apgādātu formulu. Trīs reizes tas bija Airtons Senna un pa reizei Nelsons Pikē un Alēns Prosts. 1992. gads bija pēdējais japāņu kompānijai.

Pārtrauktais komandas projekts (1999)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1993. līdz 2000. gadam dzinējus piegādāja Honda partneris, Mugen Motorsports un tie tika nosaukti par Mugen-Honda. 1998. gadā Honda nopietni apsvēra iespēju atgriezties sacīkstēs kā komandai. Projektu vadīja Hārvijs Postletveits. Viņa dizainētā un Dallara uzbūvētā Honda 099 tika uztaisīta un testēta 1999. gadā. Pilots bija Joss Verstapens. Komandas rezultāti bija necerēti labi - tā spēja pieveikt pieredzējušākas un labāk finansētas komandas. Kādā testu braucienā Postletveits piedzīvoja nāvējošu sirdstrieku un Honda šo projektu pārtrauca.

Sadarbība ar BAR (2000-2005)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī ne kā sacīkšu komanda, Honda atkal kļuva par dzinēju piegādātāju un pēc neveiksmīga gada ar Supertec dzinējus piegādāja BAR komandai. Tas sākās 2000. gadā. 2001. gadā Honda pārņēma Jordan komandas dzinēju piegādi no sava partnera, Mugen. Šī sadarbība gan ilga tikai divus gadus, jo no 2003. gada īru komanda lietoja Ford Cosworth motorus. 2005. gada septembrī tika paziņots par to, ka Honda nopērk atlikušos 55% no BAR komandas akcijām un no 2006. gada piedalīsies sacīkstēs ar Honda vārdu.

Atgriešanās sacīkstēs (2006-2008)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Barikello 2006. gada Brazīlijas GP.
Barikello 2007. gada ASV GP.

Pilotu sastāvs mainījās minimāli - Sato vietu ieņēma pieredzējušais brazīlietis Rubenšs Barikello. Pirmā sezona bija diezgan neveiksmīga, taču pagrieziena punkts bija Ungārijas GP. Barikello un Batons kvalificējās attiecīgi 3. un 4. vietās, bet Batons startēja no 14. vietas sakarā ar dzinēja maiņu. Sacīkste bija ļoti lietaina un Batons izcīnīja savu pirmo uzvaru. Barikello finišēja ceturtais. Visās atlikušajās sacīkstēs Batons sakrāja tikpat daudz punktu, cik titula pretendents Mihaels Šūmahers. Vienīgā reize, kad pēc tās sacīkstes tosezon kāds no komandas pilotiem neieguva nevienu punktu bija Japānas GP, kur Barikello finišēja 12. vietā. Sezonas noslēdzošajā sacīkstē, Brazīlijas GP, Batons finišēja trešais - mazāk nekā sekundi aiz Fernando Alonso, startējot no 14. vietas. 2007. gada F1 sezona gan ir mazāk veiksmīga - pirmos punktus komanda pirmo reizi ieguva tikai Francijas GP. Honda pilotus kopvērtējumā lielu daļu sezonas pārspēja pat tās satelītkomanda, Super Aguri F1. Gada beigās komandas rindas papildināja pieci aerodinamiskie eksperti, kuri iepriekš strādāja Williams, BMW Sauber un McLaren. Savas vietas saglabās Batons un Barikello. Vienīgo 2008. gada pjedestālu sagādāja Barikello. Tas notika lietainajā Lielbritānijas Grand Prix izcīņā. Pēc sezonas beigām tika noskaidrots, ka neviens no pilotiem nav noslēdzis līgumu ar komandu. Tika spekulēts par dažādām iespējamām pilotu maiņām, tostarp, Bruno Sennas ienākšanu komandā.

2008. gada 5. decembrī Honda negaidīti paziņoja, ka finanšu krīzes dēļ komanda beigs pastāvēšanu un tā tiks pārdota. Tās turpmākais nosaukums būs Brackley F1 un īpašnieks būs Ross Brons, iepriekšējais komandas vadītājs.[1] Komandu finansiāli atbalstīs Honda koncerns un Formula 1 vadība.[2][3]

  1. «Rescued Honda team to be called 'Brackley F1'». F1-Live. 27.02.2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 28.02.2009. Skatīts: 27.02.2009.
  2. «'Brackley F1' ready to roll». UpdateF1. 27.02.2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 02.03.2009. Skatīts: 27.02.2009.
  3. «Rescued Honda team to be called 'Brackley F1'». Yahoo! Sport. 27.02.2009.