Pāriet uz saturu

Citrusaugi

Vikipēdijas lapa
Citrusaugi
Citrus
Dažādu citrusaugļu šķēlītes
Dažādu citrusaugļu šķēlītes
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaZiepjkoku rinda (Sapindales)
DzimtaRūtu dzimta (Rutaceae)
ĢintsCitrusaugi (Citrus)
Sinonīmi
  • Eremocitrus
  • Microcitrus
Citrusaugi Vikikrātuvē

Citrusaugi (Citrus) ir rūtu dzimtas ziedaugu ģints. To dabiskais izplatības areāls ir Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija. No šīs ģints augiem iegūst citrusaugļus, tāpēc tos plaši kultivē visā pasaulē, galvenokārt tropu un subtropu reģionos. Zināmākie citrusaugi ir apelsīni, citroni, greipfrūti, laimi, mandarīni un pampelmūzes. Citrusaugi ir mūžzaļi koki un krūmi. Citrusaugiem ir cirkņos dalīti ogām līdzīgi sulīgi augļi — hesperīdi.[1]

Citrusaugļu sastāvā ir daudz citronskābes un C, P, B un A vitamīnu, bet mizā — 1—2% ēterisko eļļu. No svaigiem citrusaugļiem izspiež sulu (līdz pat 80% pasaulē dzerto sulu ir tieši citrusaugļu sula) vai tos dažkārt pievieno salātiem, bet kaltētas citrusaugļu miziņas pievieno konditorejas izstrādājumiem un liķieriem, kā arī mēdz iekļaut garšvielu maisījumos.[2]

  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 297. lpp.
  2. Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 251. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]