Mums Latvijā pāreja uz Eirokodeksiem notika nedaudz vēlāk un grūtāk kā lielākai daļai Eiropas projektētājiem. Vēlāk – jo daudzi nacionālie pielikumi tapa tikai pirms 10 gadiem vai vēl nesenākā pagātnē un tikai 2015. gadā tika pārtraukta duālā Eirokodeksu un veco LBNu (t.i., veco SNiPu) pielietošanas sistēma. Grūtāk – jo mēs uz Eirokodeksiem pārgājām no ievērojami atšķirīgākas normatīvās bāzes. Bet 2015. gadā visbeidzot, atstājot vecos SNiPus pagātnē un sākot lietot Eirokodeksus, tika runāts ka… nav uz ilgu – jau ap 2020. bija plānots sagaidīt nākamo Eirokodeksu paaudzi. Toreiz gan bija arī nojaušams, ka diez vai 2020. gads ir reāls.
Beidzot nākamā Eirokodeksu paaudze ir ieguvusi reālus apveidus. Visticamāk, 2027. gadā tie būs stājušies spēkā pilnā apjomā. Izmaiņas nebūs ne tuvu tik radikālas kā pārejot no SNiPiem uz Eirokodeksiem, tomēr izmaiņas būs. Daudzas projektēšanas metodikas ir precizētas un papildinātas, un daudzi Eirkodeksi tiek papildināti ar jaunām metodikām.
Lai projektētāji savlaicīgi spētu iepazīties ar Eirokodeksu nākamo paaudzi, tiek pieņemts lēmums nekavēties ar nākamās paaudzes Eirokodeksu publicēšanu. BET ir jāņem vērā to, ka Eirokodeksi ir vienota sistēma – nav pieļaujams jaukt vienā projektā, piemēram, projektēšanas pamatprincipus, slodzes un daļu materiālu projektēšanas standartus no iepriekšējās Eirokodeksu paaudzes, bet daļu materiālu projektēšanas standartus no nākamās paaudzes. Ja arī tiek lietoti standarti no dažādām paaudzēm, tad projektētājam ir labi jāapzinās iespējamie riski, kā arī ir labi jāsaprot, kāds drošuma līmenis veidosies – vienkārši izsakoties, ir “jāredz bildi kopumā”. Tādēļ ir pieņemts lēmums publicēt un padarīt pieejamu projektētājiem visjaunāko informāciju bez kavēšanās, tomēr LBN piemērojamo standartu sarakstu nemainīt. Mēs arī uzskatām, ka pareiza jaunāko metodiku piemērošana esošajā Eirokodeksu sistēmā nav pretrunā ar esošajiem Eirokodeksiem – ir jānodrošina to, ka kopējais konstrukciju drošuma līmenis nav mazāks par esošajos standartos aprakstīto. Tomēr tas prasa projektētājam iedziļināties un spēt pierādīt to, ka drošuma līmenis ir adekvāts un ka netiek pārkāptas esošo Eirokodeksu principiālās prasības – standarta punkti, kas marķēti ar (P) marķējumu pēc numerācijas.
Bet līdz ar jaunāko Eirokodeksu reģistrēšanu nacionālā standarta statusā iepriekšējās versijas ir redzamas ar statusu “atcelts”. Un te būs jāņem vērā to, ka Latvijā piemērojamo standartu sarakstā vēl arvien būs dotas atsauces uz šiem LVS vietnē “atceltajiem” Eirokodeksiem. Mēs centīsimies visus maksimāli apziņot par piemērojamo standartu saraksta mainīšanu, ar ko notiek pāreja no esošās un nākamo Eirokodeksu paaudzi, bet līdz tam spēkā esoša būs esošās Eirokodeksu paaudzes standartu sistēma kopumā.
Tātad pēc nākamās paaudzes Eirokodeksu parādīšanās LVS tīmekļvietnē :
- iepazīstamies ar nākamās paaudzes projektēšanas standartos atrodamajām izmaiņām, papildinājumiem un daudzviet arī jaunām aprēķinu metodikām;
- atceramies, ka piemērojami ir tie standarti, kas ir publicēti LBN piemērojamo standartu sarakstā, kaut arī LVS tīmekļvietnē tiem statuss ir “atcelts”;
- varam vērtēt iespējas piemērot nākamās paaudzes Eirokodeksu metodikas jau tūlīt, bet ņemam vērā visus ar šo saistītos riskus.
Normunds Tirāns
LVS/STK 30 apakškomitejas “Eirokodeksi” priekšsēdētāja vietnieks,
LBPA valdes loceklis un tehnisko jautājumu darba grupas vadītājs