2022. gada 7. jūlijā publicēti LVS standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK/30 “Būvniecība” izstrādātie un apstiprinātie Eirokodeksu standartu nacionālie pielikumi LVS EN 1990:2003/NA:2022 “Eirokodekss. Konstrukciju projektēšanas pamatprincipi. Nacionālais pielikums” (turpmāk EC-0 NA) un LVS EN 1991-1-1:2003/NA:2022 “1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-1. daļa: Vispārīgās iedarbes. Blīvums, pašsvars, ēku ekspluatācijas slodzes. Nacionālais pielikums” (turpmāk EC-1 NA).
EC-0 nacionālā pielikuma jaunajā redakcijā A2.3.1. apakšpunkta A2.4.(B) tabulas 1. un 4. piezīme papildinātas ar norādēm par būvkonstrukciju aprēķiniem rekonstruējamām būvēm, kuras Latvijā tika projektētas līdz 2015. gada 31. maijam un kurām netika piemērotas Eirokodeksu prasības. Ar šo tiek pieļauts būvēm, kas tika projektētas līdz Eirokodeksu ieviešanai, drošuma koeficientus samazināt par 10%: mainīgajām (lietderīgajām un klimatiskajām) slodzēm izmantot koeficientu 1,5×0,9=1,35, un pastāvīgajām slodzēm 1,35×0,9=1,215. Papildus, ņemot vērā rekomendāciju šīm būvēm piemērot iedarbju kombināciju izteiksmes 6.10a un 6.10b, faktiski drošuma koeficienti kļūst līdzīgi tiem drošuma koeficientiem, kas bija Latvijā spēkā līdz 2015. gadam.
Savukārt, EC-1 nacionālā pielikuma jaunajā redakcijā piezīmē pie 6.3.1.2.(1)P apakšpunktā 6.2. tabulas sniegtas norādes par būvkonstrukciju aprēķiniem rekonstruējamām būvēm, kurām to projektēšanas laikā netika piemērotas Eirokodeksu prasības : “Ja tiek veikta rekonstrukcija un būves sākotnējās projektēšanas laikā nebija izvirzīta obligāta prasība būvkonstrukcijas projektēt atbilstoši Eirokodeksiem (attiecināms uz būvēm, kuras Latvijā tika projektētas līdz 2015. gada 31. maijam), tad saglabājamām un/vai pastiprināmām konstrukcijām ir pieļaujams piemērot zemākas ekspluatācijas slodzes, kas iekļaujas standarta LVS EN 1991-1-1:2003 6.2. tabulā dotajos atbilstošo slodžu intervālos.”
Tātad – tām būvēm, kam sākotnējās projektēšanas laikā nebija izvirzīta obligāta prasība būvkonstrukcijas projektēt atbilstoši Eirokodeksiem, arī pārbaudes varēsim veikt visbiežāk gan ar tām pašām lietderīgajām slodzēm, gan arī ar tiem pašiem drošuma koeficientiem.
Standartizācijas tehniskās komitejas STK-30 “Būvniecība” apakškometejā “Eirokodeksi” šo priekšlikumu bija sagatavojusi LBPA tehnisko jautājumu darba grupa. Nepieciešamība veikt šos precizējumus tiek argumentēta ar sekojošo. Piemērojot Eirokodeksus ēkām, kas tika projektētas laikā pirms Eirokodeksu ieviešanas, mēs esam nonākuši dīvainā situācijā – ir nepieciešams veikt esošo konstrukciju pārrēķinu, visās pozīcijās nedaudz neizpildās Eirokodeksu prasības. Jebkādas rekonstrukcijas gadījumā konstrukcijas visbiežāk faktiski ir jājauc nost un jābūvē no jauna. Skaidrs ka tā nav izeja, tā nerīkojas pat ļoti turīgas valstis. Ir priekšlikums izmantot visas iespējas, lai legāli Eirokodeksu pielaižu robežās šo konstrukciju rekonstrukcijai samazinātu slodzes un drošuma koeficientus. Tas kopumā samazinātu šo konstrukciju drošuma līmeni līdz tam līmenim, kādu prasīja būvnormatīvi, kas Latvijā bija spēkā tieši pirms Eirokodeksu ieviešanas. Bet kas attiecas uz pieļaujamu slodžu samazināšanu rekonstruējamām ēkām – tas EC-1 definētajās robežās viennozīmīgi ir nacionālās izvēles jautājums. Bet šie grozījumi neparedz, ka tas būtu attiecināms uz būvēm, kas tika uzbūvētas jau laikā, kad Eirokodeksu prasības bija stājušās spēkā.
Vispār pareizi ir rekonstrukcijās kopumā pieļaut zemāku drošuma indeksu, ņemot vērā to, ka esošu konstrukciju drošuma līmeņa paaugstināšana ir relatīvi daudz dārgāka kā no jauna projektētu un būvētu konstrukciju drošuma līmeņa palielināšana. Norādes par šo ir sastopamas gan standartā ISO 2394, gan FIB bulletin No 80, gan arī citur literatūrā. Pašlaik tiek izstrādāta standarta EN 1990-2 nākošās paaudzes redakcija par esošu konstrukciju novērtēšanu un atjaunošanu, kas paredz līdzīgu drošuma līmeņa precizēšanu šīm konstrukcijām. (Tādēļ manuprāt normāla prakse būtu visām rekonstruējamām būvēm piemērot iedarbju kombināciju izteiksmes 6.10a un 6.10b. Un jāpiebilst – kaut arī šīs kombinācijas formāli ir pieļaujamas arī jaunām būvēm, piemērošana jaunbūvju projektēšanā gan nebūtu laba prakse.) Samazinot drošuma indeksu pa 0,5, mēs nonākam vienu pakāpi zemākā drošuma klasē, tā ir līdzīga pārejai no RC2 uz RC1 klasi. Esošajā EC-0 – lai samazinātu drošuma līmeni par 0,5, ir dots ļoti vienkāršs un elementāri lietojams algoritms pārejai no RC-2 uz RC1 klasi – drošuma diferencēšanu realizēt caur pretestības parciālajiem faktoriem.
Ir jāatzīmē, ka ar šo vēl netiek akceptētas visas līdz 2015. gadam spēkā esošo normu aprēķina metodikas. Viennozīmīgi, ka vecajās padomju normās maz tika pievērsta uzmanība dzelzsbetona caurspiešanas jautājumiem. Visticamāk, ka dzelzsbetona bezrīģeļu pārsegumi arī ar šīm izmaiņām nebūs Eirokodeksiem atbilstoši, būs jādomā par caurspiešanas mezglu pastiprināšanu. Tāpat arī dzelzsbetona siju šķērsspēku pārbaudes atbilstoši EC-2 tiek veiktas atbilstoši Critical Shear Crack Theory, bet līdz Eirokodeksu ieviešanai mēs lietojām metodikas, kas bija bāzētas uz teorijām, kas bija radniecīgas Compression Field Theory. Eirokodekss paredz, ka sijās bīdes šķēlumos pēc pirmās plaisas izveidošanās mēs nedrīkstam rēķināties ar jebkādu betona bīdes nestspēju. Arī šeit būs jādomā par šo šķērsgriezumu pastiprināšanu, vai arī jādomā par metodikām, kas nodrošina Eirokodeksu prasībām atbilstošu drošuma līmeni (kas atrodamas FIB Model Code vai kas līdzvērtīgs). Ir arī citas līdzšinējo un jauno būvkonstrukciju aprēķina metodiku neatbilstības.
Tātad – arī turpmāk, veicot esošu un nerekonstruējamu ēku pārrēķinus šo būvju apsekošanas ietvaros (vai arī veicot rekonstrukciju, kas nepalielina esošo konstrukciju noslodzes), var būt nepieciešama līdz šim spēkā esošo būvnormatīvu izmantošana – nav pamatoti ierobežot ekspluatāciju tad, ja būve izpilda tās būvniecības laikā prasīto drošuma līmeni, un ja nav pazīmes par nedrošumu. Bet šīs izmaiņas Latvijas nacionālajos pielikumos nodrošina iespēju veikt rekonstrukciju un pilnvērtīgu izmantošanu būvēm, kas tika būvētas pirms Eirokodeksu ieviešanas Latvijā. Un tāds ir pārliecinošs vairākums no visām Latvijas būvēm.
Cita starpā LVS EN 1991-1-1:2003 nacionālā pielikuma jaunajā redakcijā 6.3.1.2.(1)P apakšpunktā 6.2. tabula papildināta arī ar raksturīgajām slodžu vērtībām kāpnēm un neizmantojamām platībām – slodžu vērtības par ko pēdējos gados starp konstruktoriem un ekspertiem bija veidojušās diskusijas.
Normunds Tirāns
LBPA tehnisko jautājumu darba grupas vadītājs, LVS STK-30 AK-1 “Eirokodeksi” priekšsēdētāja vietnieks